Jau kopš cilvēces pirmsākumiem cīņa – fiziska vai verbāla – ir bijusi neatņemama cilvēku attiecību sastāvdaļa, kalpojot kā instinktīva atbilde uz apdraudējumu, domstarpībām vai varas dinamiku. Ilgu laiku fiziska vardarbība tika uzskatīta par leģitīmu un efektīvu risinājumu konfliktos, taču sabiedrības attīstība – likumu, izglītības, tiesiskuma un empātijas virzienā – ir būtiski mainījusi šo uztveri, arvien skaidrāk paužot: vardarbība – gan fiziska, gan emocionāla – nav pieļaujama. Tomēr šajā civilizācijas stāstā joprojām saglabājas dziļi iesakņojusies ilūzija par uzvaru. Cīņās, neatkarīgi no to formas, centrālo uzmanību nereti saņem tā dēvētais uzvarētājs. Taču šī uzvara bieži vien ir tikai mirkļa konstatācija, kas nekad nav galīga. “Zaudētājs” ceļas, krāj spēkus un atbild. Šī dinamika rada bezgalīgu, nogurdinošu un būtībā bezjēdzīgu ciklu. Sabiedrība, aizvien no jauna konstruējot uzvarētājus un zaudētājus, turpina atkārtot vienu un to pašu kļūdu - ticēt, ka kāds uzvarēs.
“Sēri krāca ūdens viļņi” būs izrāde par laiku, cīņu, uzvaru un zaudējumu, uzvaru un zaudējumu, uzvaru un zaudējumu, zaudējumu, zaudējumu, uzvaru un zaudējumu.

Pirmizrāde: 2025. gada 22.oktobrī